Juridiskajā zinātnē pastāv dažādas izpratnes par tiesībām (normatīvās, socioloģiskās, ētiskās), katra no tām ietver citādu būtību. Tiesību normas kopumā ir uzvedības noteikumi, ko nosaka un aizsargā valsts. Tiesību normai ir “kopējs raksturs”, tas nozīmē, ka tā attiecas uz visiem sabiedrības locekļiem un situācijām. Tomēr bieži rodas situācija, kad attiecīgā tiesību norma neietver visus nosacījumus. Tādēļ tiesību normas ir regulējamas atbilstoši situācijai.
Katra tiesību norma regulē tiesību pielietojumu attiecīgajā situācijā, tādēļ tiesību normu struktūra nosaka tieši to veidu, pielietojumu, kura tiek piemērota “attiecīgās valsts teritorijā”, situācijā u.t.t. Tiesību normu struktūrā izšķir hipotēzi (nosaka sabiedrības loku un situāciju uz kuru attiecas tiesību norma), dispozīciju (uzvedības noteikumi, ko reglamentē norma), sankcijas (sodu sistēma kāda tiem piemērota par normu pārkāpšanu).…
