Šīs visas piebildes mani vedina pārdomāt to, kas tad tomēr ir pirmais. Ja aplūko šī gadsimta ideoloģiju uztveri, tad var redzēt to, kā kultūra piemērojas ideoloģiskajam virzienam nevis otrād Māksla un civilizācija piemērojas. Ierastās un pazīstamās paražas un tradīcijas atkāpjas, lai dotu vietu citām, izglītība un tās motivācija un nepieciešamība pārvēršas, dzīves stils mainās. Tātad beigu beigās nonāku līdz atzinumam, ka gandrīz visi kultūras formulējumi ir apakšpakārtoti ideoloģijas vajadzībām, ko tik apstiprinoši nevarēju apgalvot kārtojot domas teikumos sava referāta ievada daļā.
Secinājumi
1. Jaunas ideoloģijas un to virzieni rodas esošās un nostiprinājušās kultūras ietvaros un ideoloģija, lai arī cik dažādos veidos tā izpaustos, ir tā, kas nosaka kultūru un tās attīstības virzienu.
2. Ideoloģija nespētu pastāvēt bez kultūras klātbūtnes un otrādi, jo nav tādas programmas, kas spētu sekmīgi darboties ārpus sabiedrības robežām- sabiedrība ir tā, kas programmu palaiž un darbina- savukārt, kultūra no ideoloģijām gūst papildus guvumu saviem produktu kopumiem.
…
