Vērtējums:
Publicēts: 11.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Cēlgāzes', 1.
  • Konspekts 'Cēlgāzes', 2.
  • Konspekts 'Cēlgāzes', 3.
  • Konspekts 'Cēlgāzes', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Cēlgāzes ir periodiskā tabulā VIII-A grupas elementi. Šie ir ķīmiski visinertākie elementi un vai nu neveido savienojumus nemaz, vai arī to veidotie savienojumi ir nestabili. Cēlgāzes parasti ir sastopamas dabā brīvā veidā (gaisa sastāvā). Cēlgāzem ir raksturīgi ļoti mazi starpatomu iedarbības spēki, tapēc tās ir gāzes ar ļoti zemu viršanas temperatūru (vārīšanās temperatūra) ir temperatūra, pie kuras viela pāriet gāzveida stāvoklī (vai kondensējas), un kušanas temperatūru ir temperatūra, pie kuras viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru). Cēlgāzes ir: hēlijs, neons, argons, kriptons, ksenons un radons. Radons ir radioaktīvs. Cēlgāzēm ir pilnībā aizpildītas s un p orbitāles, tapēc tās ir ķīmiski inertas. Palielinoties atommasai, palielinās reaģētspēja (tapēc, ka tad ārējie elektroni (Elektrons ir elementārdaļiņa, kas atomā aptver kodolu.) atrodas tālāk no kodola un ir piesaistīti ar mazākiem pievilkšanas spēkiem). Cēlgāzes tīrā veidā iegūst pārtvaicējot sašķidrinātu gaisu vai dabasgāzi.
Cēlgāzes vēsturiski dēvē par inertajām gāzēm, jo ilgu laiku nebija zinami nekādi ķimiskie savienojumi, kuros tās būtu iesaistītas. Būtībā tā īsti inertas ir tikai 2 - He un Ne.


Hēlijs - Hēlijs ir viena no ķīmiski visinertākajām vielām, parastos apstākļos hēlijs ir viegla, nedegoša un grūti sašķidrināma gāze. P. Kapica konstatēja, ka šķidrs hēlijs-4 zemā temperatūrā plūst bez iekšējas pretestības, tam zūd viskozitāte.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants