Kādā saulainā dienā, vienā pavisam drūmā, pelēkā mājā, zem vecajām koka trepēm pasaulē nāca jaunas dzīvības. Suņu mātei bija drūms liktenis un viņa aizgāja bojā dzemdību laikā. Nu trijiem suņukiem bija jādzīvo bez mātes mīlestības, bet mazā mērā to kompensēja cilvēku mīļums pret dzīvnieciņiem.
Labi, ka šajā mājā dzīvoja labi ļaudis, un viņi pirmos mēnešus suņukus baroja ar govs pieniņu. Apmēram pēc vesela gada, divus no mazajiem suņukiem atdeva pazīstamiem cilvēkiem no blakus ciema. …
