Ūdenim piemīt īpatnējs skaistums, kas saista cilvēku. Ikviens ceļinieks vietu atpūtai cenšas izvēlēties ūdens malā. Cilvēks apmetas pie ūdens ne vien dzēst slāpes, nomazgāt ceļa putekļus, bet arī tādēļ, ka tā tuvums, viļņošanās, mūžīgā kustība sniedz neparastu baudījumu, palīdz labāk atpūsties, ātrāk atgūt spēkus. Šai ūdeņu virzībā ir kaut kas tāds, kas allaž piesaista skatienu un ierosina pārdomas, cilvēka iztēlē pārmet tiltu no pagātnes uz nākotni.
Latvijas upes, ezeri, jūra un citas dabīgās ūdenstilpes ir mūsu nacionālā bagātība, kuru saudzēt un nodot nākamām paaudzēm ir mūsu uzdevums un atbildība. Šī uzdevuma izpildei nepieciešams izveidot tādu virszemes ūdeņu aizsardzības sistēmu, kas:
novērš turpmāku pasliktināšanos, aizsargā un uzlabo ūdens ekosistēmu stāvokli,
veicina ūdens resursu ilgspējīgu izmantošanu, kuras pamatā ir pieejamo ūdens resursu aizsardzība ilgā laika posmā.
Šo tēmu es izvēlējos, jo man patīk ūdens, man interesē, kāds ir Latvijas ūdeņu stāvoklis. Es kopumā gribu izpētīt mūsu ūdeņus, vai tiešām tie ir tik piesārņoti, vai varbūt tīri. Man arī tas liekas interesanti aplūkot mūsu ūdeņus.…
