-
Ebreju brīvības problēma Stīvena Bellera darbā "Antisemītisms"
Lai izprastu antisemītisma rašanās cēloņus, jāaplūko kristietības loma tajā. Galvenos antisemītisma mītus jau viduslaikos radīja Katoļu baznīca.[2, 80]Eiropas lielākā daļa 11. gadsimtā bija katolizēta. Ārpus šīs baznīcas varas palika vienīgi jūdaisti, respektīvi, ebreji. Kas bija tie iemesli, kāpēc Eiropa personificēja ebreju kopienu ar naudu, un kāpēc dažās valstīs ebrejus uzņēma, tajos saskatīti sabiedrotie. Antisemītisma uzplaukumu 19. gadsimta un 20. gadsimta mijā nevar izprast, neapzinoties lielo kristīgās mācības naidīgumu pret ebrejiem.[1.21] Naidīguma rašanās bija neizbēgama kopš ebreji noraidīja būtisku kristietības apgalvojumu, ka Jēzus no Nācaretes ir Kristus. [1,21] Kopš šī brīža doktrināri ebrejus paturēja pakļautībā un nožēlojamā stāvoklī, lai liktu tiem izjust šādas rīcības sekas, bet tas arī nozīmēja, ka viņus nedrīkstēja iznīcināt, lai Otrās atnākšanas brīdī tie varētu savu patiesību apliecināt. [1,21] Šo notikumu var uzskatīt par ebreju gadsimtiem ilgo nicināšanas sakni. …
Stīvens Bellers (Steven Beller) dzimis Londonā, izglītojies Kembridžas Universitātē, kur vēlāk vairākus gadus strādājis par vēstures pētnieku. Bellers ir sarakstījis vairākas grāmatas, kas skar antisemītisma tēmu. Antisemītisms ir ilgs un visus kontinentus aptverošs naids pret ebrejiem. Tā ir politiska kustība un ideoloģija, kas radusies Viduseiropā un sasniegusi savu kulmināciju holokaustā . Tas ir arī etnocentriska un reliģiocentrisksa antijūdaisma iracionāls, psiholoģiski pataloģisks variants. Tiks apskatīta konkrētā tēma, jo līdz pat mūsdienām joprojām ir saglabājušies aizspriedumi pret ebrejiem, kas savukārt liecina par antisemītisma formu dzīvotspēju. Antisemītisma aizspriedumu saglabāšanos cilvēku prātos var izskaidrot ar vairāku cēloņu kombināciju.[2, 81] Holokausta pētnieks Andrievs Ezergailis saskata piecus galvenos antisemītisma paveidus pasaulē: reliģisko, kapitālistisko, rasiski-bioloģisko, arī paveidu, kas saistīts ar pārmetumiem, ka ebreji vienmēr esot radikāli revolucionāri, čekisti, komunisti, un pēdējo, kas ir padomju propagandas ilgi un viltīgi potētais anticionisms.[2, 82]
