-
Personāla piederības sajūtas veidošana
Hercbergs uzskatīja, ka, kaut arī higiēnas faktoriem ir liela nozīme, tiem tomēr nav ilgstoša ietekme uz motivāciju; jābūt arī citiem pozitīviem motivāciju veicinošiem faktoriem.” (Gulbis G., Liepiņš J.,Nešpors V., Saulītis J, 1990)
Atgriežoties pie personāla piederības sajūtas veidošanas pret uzņēmumu un Maslova teorijas, autors vēlas pievērst uzmanību pēdējiem diviem, ar finansēm nesaistītiem faktoriem – novērtējums un sevis piepildījums, kuri ir vienlīdz vai pat vairāk svarīgi motivāciju veidošanā.
„Atzīšana – tā ir dabiska tieksme – vēlēties, lai pūles tiktu atzītas. Uzslavas un atsauksmes stimulē cilvēkus sasniegt arvien vairāk.” (turpat) Godprātīga un taisnīga attieksme vairo uzticēšanos.
Panākumi – daudzi cilvēki vēlas gūt apmierinājumu, veicot nozīmīgu ieguldījumu kādā pasākumā, un bieži vien šādos pasākumos darbinieks ir gatavs dot vairāk nekā prasa tiešie darba pienākumi.
Progress – „vairums cilvēku vēlas iesaistīties intriģējošās situācijās un ar arvien pieaugošu piepūli tās pārvarēt.” (turpat) Darbiniekam svarīgi arī zināt, ka uzņēmums spēj piedāvāt izaugsmes iespējas un apmācību.
„Atbildība – vairums prasmīgu, gudru darbinieku ir laimīgi uzņemties atbildību un vadību. Viņi nav jāpiespiež.”.(turpat) Svarīgi ļaut darbiniekiem darboties, dalīties idejām, realizēt kādus projektus, tādā veidā pārstāvot uzņēmumu un piesaistot klientus.
…
Jautājums, kas tradicionāli ir nodarbinājis organizāciju, uzņēmumu vadītājus, ir, kāpēc vieni darbinieki ir spēcīgāki, produktīvāki, nekā citi, un kā panākt to, lai tie, kuri nav tik produktīvi, par tādiem kļūtu. Personāla vadīšanas teorija saka, ka šīs atšķirības darbinieku aktivitātē, produktivitātē pamatā nosaka nevis tik daudz kādas darbinieku kvalitatīvās īpašības, cik šo darbinieku motivācija. Tās rezultātā paaugstinās arī darbinieka kvalitāte, jo motivēts darbinieks ne tikai cenšas labāk izpildīt savus darba pienākumus, bet arī tiecas uz nepārtrauktu kvalitatīvu pilnveidošanos savu darbu sekmīgākai izpildei.