Jaunu laikmetu Eiropā iezīmēja Francijas spēka pieaugums, tās armija nostiprinājās un kļuva stiprāka. Jauno laikmetu iezīmē arī Spāņu pagrimums, šī valsts lēnām zaudēja savu varenību un iepriekšējo enerģiju, tai bija jāpiekāpjas dāņu dumpiniekiem Nīderlandē. Autors to raksturo kā paralizētu.( 456.lpp.17.gs) Vācu – Itāļu centieni izveidot nesagraujamu spēku pret neskaitāmajām ienaidnieku valstīm cieta neveiksmi, un tieši Vācijas sadrumstalotība bija par iemeslu Francijas spējai izplesties, jo Centrālajā Eiropā nebija spēks, kas spētu pret to cīnīties. Austrija cīnoties ar Turkiem par Vīni spēja uzturēt tikai saraustītas attiecības ar Rietumiem, līdz ar to arī šī valsts nespēja nodrošināt spēku Centrālajā Eiropā.
Desmit gadus pēc Kromvela(1658.g) nāves visa pasaule jau bija apjautusi briestošās briesmas no Francijas. Kā katoļu, tā protestantu valstis no šī spēka bija panikā, tomēr to neefektivitāte, savtīgums, un abpusējā skaudība aizkavēja valstis savienoties kopējai cīņai sevis aizsargāšanai līdz pat Orānijas Vilhelma[1688? - 1757.g.?]nākšanai pie varas, kurš uzņēmās vadību pār Francijas pretiniekiem. 456,457.lpp.17.gs.…
