Olas B gadījumā šķidrums piepildīja olu, jo šķidrumam olā koncentrācija bija augstāka nekā parastam ūdenim jeb hipotoniskam šķidrumam. Olas spēja mainīt savu masu, ļaujot šķidrumiem izplūst caur to daļēji caurlaidīgo iekšējo olu membrānu, jo to necaurlaidīgās čaumalas bija noārdījušās, uzglabājoties etiķī.
7) Uzlabojumi: laboratorijas darbs bija veiksmīgs, taču, lai vēl labāk būtu novērojams osmozes process, hipertoniskajā šķidrumā vajadzētu radīt lielāku koncentrāciju, pievienojot vairāk sāls. Bija grūti novērot atšķirības starp olu A un B izmaiņām, jo svars A abām olām nebija vienāds.
8) Secinājumi: izvirzītā hipotēze, ka hipertoniskā šķidrumā olas lielums un masa samazināsies, taču hipotoniskā šķidrumā olas lielums un masa palielināsies, ir apstiprinājusies, ko pierāda mērījumi.
…
