2) UNRRA (Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas pārvalde) izbeidza savu darbību 1947. gada 30. jūnijā.
Tās uzdevumos neietilpa emigrācija, bet gan repatriācija, kas latviešiem nebija obligāta, jo ASV un citas rietumvalsti nebija atzinušas Latvijas iekļaušanos PSRS.
Tikai daži tūkstoši latviešu brīvprātīgi izvēlējās atpakaļceļu uz Latviju.
3) Ar 1947. gada 1. jūliju bēgļu aprūpi pārņēma IRO (Starptautiskā bēgļu organizācija). Tās uzdevumos ietilpa arī emigrācija.
Vislielākās problēmas sagādāja veco, slimo un invalīdu turpmākais liktenis, jo visas valstis vēlējās uzņemt tikai darbspējīgos.
4) Izceļošana no Vācijas uz tālākām apmešanās vietām turpinājās un sasniedza savu kulmināciju ap 1950. gadu.
IRO apmaksāja bēgļiem ceļu līdz ostai, caur kuru viņi ieceļoja vēlākajā mītnes zemē.
5) Latvieši nokļuva gan Austrālijā, gan dažādās Eiropas un Amerikas valstīs.
…
