Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.05.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Senlatviešu dievības un paražas', 1.
  • Referāts 'Senlatviešu dievības un paražas', 2.
  • Referāts 'Senlatviešu dievības un paražas', 3.
  • Referāts 'Senlatviešu dievības un paražas', 4.
  • Referāts 'Senlatviešu dievības un paražas', 5.
  • Referāts 'Senlatviešu dievības un paražas', 6.
  • Referāts 'Senlatviešu dievības un paražas', 7.
  • Referāts 'Senlatviešu dievības un paražas', 8.
  • Referāts 'Senlatviešu dievības un paražas', 9.
  • Referāts 'Senlatviešu dievības un paražas', 10.
  • Referāts 'Senlatviešu dievības un paražas', 11.
  • Referāts 'Senlatviešu dievības un paražas', 12.
  • Referāts 'Senlatviešu dievības un paražas', 13.
  • Referāts 'Senlatviešu dievības un paražas', 14.
  • Referāts 'Senlatviešu dievības un paražas', 15.
  • Referāts 'Senlatviešu dievības un paražas', 16.
  • Referāts 'Senlatviešu dievības un paražas', 17.
  • Referāts 'Senlatviešu dievības un paražas', 18.
Darba fragmentsAizvērt

P. Birkerts
Latvju tautas dzīves gudrība
I daļa
XIV nodaļa
“Dažādi laimes un nelaimes aspekti”

Pirmām kārtām jau jāsaka, ka autora valoda bija ļoti viegli uztverama un lasāma, tāpēc nebija grūti saprast to, ko P. Birkerts ir vēlējies pateikt.
Autors izsmeļoši parāda laimes un nelaimes ciešo kopsakarību visās nozarēs, jo tautas dzīves atziņas, tautas gudrojumos laimes un nelaimes jēdzieni vienmēr vijas cieši kopā. Tas sakāmas par visām galvenajām tradīciju nozarēm: par sakāmvārdiem un parunām, par tautasdziesmām un arī pasakām. Uzsver, cik ļoti laimes un nelaimes kopsakara ideja un atziņas tautā ir stipras.
Gan tautasdziesmās, gan pasakās un citur, kur kāds ir pavadījis nelaimīgas dienas vai gadus, tur viņa nelaimi aizvieto laime. Ar laimīgajiem, sevišķi, ja tie ir ļaunas dabas, notiek otrādi: viņu nepelnītajām laimes dienām seko nelaimes brīži un posts.
Kāpēc dzīvē tā notiek? Kāpēc nevar valdīt nepārtraukts laimes plūdums, nepārtraukta prieka noskaņa un laimes brīnišķīgais mirdzums? Šo parādību nosaka viens no dziļākajiem dabas likumiem jeb principiem, t.i., ritma princips jeb likums.
Ritma princips izpauž to īstenību, kas risinās ritmiski, t.i. atkārtodamies priekos un bēdās, laimē un nelaimē. Tā arī laime un nelaime viena otrai seko pēc ritma principa.
Psihe šo ritma principu veicina kāds dabas princips, kas valda tikai gara pasaulē: tas ir apnikuma princips. Ja laimi neiznīcinātu citi daudz un dažādie spēki un apstākļi, tad to iznīcinātu apnikuma likums. Laimes dienas pašas izbalētu, ja tās nepārtraukti turpinātos un no laimīgām pašas no sevis pārvērtās par nelaimīgām.
Tāda ir cilvēka miesas un gara daba. Nepārtrauktība, nemainīgums ir lāsts un nelaime jau pati par sevi.
Laime ir ne tikai iegūstama. Iegūta tā var arī ātri pazust un izgaist, tāpēc tā ir kopjama, saudzējama, glabājama.
Autors uzsver, ka laime ir panākama tikai caur sūru darbu un grūtībām, citādi tā nav pelnīta. Kas laimei ieguvis, domā tikai to baudīt, bet pie viņas uzturēšanas vaigi sviedros nestrādāt, tas to viegli atkal pazaudēs.
Laimes vērtību zina tas, kas to nopelnījis, un tas to labāk arī saglabās. Visas laimes un nelaimes kopsakarības un to attiecības un likumi pastāv arī folklorā, jo gan folklorā, gan dzīvē tauta saka un pauž tikai to, ko viņa redz un piedzīvo.

Autora komentārsAtvērt
Atlants