Lielbritānija uzvarēja karā, zaudēja daudz cilvēku, cieta lielus ekonomiskos zaudējumus. 1945. gadā Lielbritānijā joprojām valdības vadībā bija leiboristu partija. Valdības vadītājs bija V. Čērčils. 1945. gadā viens no leiboristu partijas galvenajiem mērķiem bija panākt augstu nodarbinātību. Lai samazinātu bezdarbu, vajadzēja atrisināt šādas problēmas:
Atrisināt produkcijas piedāvājumu – bija liels pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības precēm, jo kara laikā daudzi uzņēmumi bija iznīcināti. Tika iznīcināta industriālā attīstība;
Bezdarba regulēšanai izmantoja ekonomista Keinsa metodes – gan valsts, gan privātais sektors izdeva vairāk līdzekļu, lai veicinātu preču pirkšanas un naudas ieguldījuma pieaugumu;
Valdība sāka stingrāk kontrolēt ekonomiskās investīcijas jeb ekonomiskos ieguldījumus citās valstīs.
1946. gadā valdība sāka nodarboties ar lielāko koorporāciju un banku nacionalizāciju. Valdība piešķīra valsts finansējumu un uzpirka akciju daļas uzņēmumiem, piemēram, ogļu rūpniecības, dzelzceļu transporta, ceļu būves uzņēmumiem. Valsts nāca tiem pretī un bija gatava ieguldīt tajos līdzekļus. Koorporāciju daļēja nacionālizācija Anglijā beidzās 1951. gadā. 1973. gadā Anglija iestājās Eiropas Ekonomiskajā asociācijā. Pēc Otrā pasaules kara Anglijā notika lielas finansiālas pārmaiņas, jo valstī lielos daudzumos ieplūda ārzemju kapitāls. Procentu likmes kredītiem kritās, britu mārciņas vērtība pieauga. Uzņēmējdarbība sāka strauji attīstīties.
…
