Pienāk brīdis, kad Ervīna sieva paziņo par šķiršanos, un tas ir lūzuma punkts pozitīvai nostājai. Viņš nolaiž rokas un viss liekas vienaldzīgs. Daudzi šajā situācijā varētu apvainot sievu par nepacietību, jo viņa bija tā iedvesmotāja uz pašnāvību. Cilvēks gribēja izārstēties un būt atkal kopā ar savu ģimeni, bet uzzinot, ka nākotnē viņu neviens negaida arī dzīve izlikās nevajadzīga. Viņai vajadzēja tikai drusku pagaidīt. Bet vai mēs varam ar pārliecību teikt, ka šis cilvēks izveseļosies uz viesiem laikiem, ka šāda veida ziņas viņu nesatricinās. Varbūt jau brīvībā uzzinot šo vēsti viņš uzsāktu dzert un sataisītu pašnāvību jau tur, kāpēc sievai ir jāupurē sevi nezināmā dēļ. Sieva izdarīja pareizi, jo gaidīšana varētu būt vēl traģiskāka.
Ervīns Zommers – vairumtirdzniecības veikala vadītājs un precējies vīrietis. Ervīns Zommers – alkoholiķis un pašnāvnieks. Kāda metamorfoze, tas liekas neiespējami, tomēr tas notika. Mēs mēdzam vainot citus un bieži vien tie citi ari ir īstie vaininieki, tomēr kā rāda šis piemērs mēs esam paši par sevi atbildīgi un tikai mēs paši varam uzlabot vai novest līdz bezdibenim savu dzīvi. Šajā darbā mēs redzam vājo cilvēka gribasspēku, kas sākumā noved pie atkarības un tad jau pie nāves un tas ir tikai tāpēc, ka cilvēks ir meklējis vieglākos variantus.
…
