Nav jēgas no skaistiem grāmatas vākiem, ja nav satura. Arī mākslinieces veidotā sejiņa nebūt nav no skaistākajām, bet tā ir patiesa. Tajā atspoguļojas mīlestība uz pasauli un arī sāpes. Lai arī no raupja auduma, tomēr seja pauž maigumu un pēc mirkļa liek atmaigt.
Nobeigumā gribu teikt, cilvēkam jāaug garīgi un nemitīgi jāattīstās, lai nav jāmaina neskaitāmās maskas. Un ja tomēr mēs redzētu savu garīgo pusi, lai tā nav kā šī seja, kura varētu simbolizēt arī to, kā cilvēka seja saaug ar šīm maskām, kuras ikdienā paši sev uzliekam. Kopsim sevi gan ārēji, gan iekšēji un centīsimies būs patiesi, tā mēs tiksim savā īstajā vietā dzīvē un nebūs nervozi jāliek virsū kārtējā maska. Jaunās mākslinieces Annijas darbiem noteikti sekošu līdzi arī turpmāk, jo māksliniece mani patiešām iedvesmoja un lika domāt par to, cik liela nozīme ir mākslas darba konceptam.
…
