Ticības izpratne
17. un 18. gs. lauku latviešu vidē kristīgā ticība vēl nebija iesakņojusies.
Bieži piederība kristīgajai baznīcai izpaudās tikai rituālos.
Dažviet Vidzemē piekopa savdabīgu katolisko un pagānisko rituālu sintēzi.
Latviešu zemnieki mežos ierīkoja altārus, kur tika veikta dzīvnieku upurēšana un ziedošanas rituāli, par ko žēlojās luterāņu mācītāji.
Luterāņu mācītāju un muižnieku vidū bija izplatīta māņticība un demonoloģija.
Bija radusies pārliecība, ka latviešu zemnieku vidū sastopamas raganas, burvji un vilkači.
Raganu un vilkaču prāvas
Izplatīta parādība zviedru Vidzemē un Kurzemes hercogistē 17. gs.
Spīdzinot cilvēkus, tiem piespieda atzīties sakaros ar sātanu, pēc tam sadedzināja.
Latviešu un igauņu sievietes apsūdzēja par raganām un pakļāva raganu pārbaudei.
Raganu un vilkaču prāvas beidzās līdz ar zinātnes un apgaismības ideju izplatību 18. gs.
…
