Teorijā ir noteiktas trīs plašas personāla vadītāju atbildības sfēras:
1. Personāla vadītāja atbildība par viņa padotajiem.
2. Personāla vadītājs risina konfliktus, kuri var pastāvēt starp viņa kā organizācijas vadības pārstāvja uzskatiem un viņa īpašajām attiecībām ar darbaspēku kopumā un ar atsevišķiem darbiniekiem.
3. Attiecības ar citu līmeņu vadītājiem, valdības institūcijām. Personāla vadītājs dara visu iespējamo, lai uzlabotu personāla vadīšanas kvalitāti.
Šis vadītāja atbildības sfēru uzskaitījums uzskatāmi parāda, cik plašs darba lauks ir katram vadītājam. Savukārt literatūrā norādītie uzdevumi, atklāj konkrētas lietas, kuras ikdienā veic vadītājs.
Autors darba gaitā apskatīja vadības jēdzienu un nozīmi, vadītāju četrus pamattipus un 6 vadītāja lomas uzņēmumā. Tika secināts, ka zinātnieki norāda uz to, ka organizāciju vadītājiem ir liela loma darbinieku motivācijas, atlases, novērtēšanas procesu vadīšanā, adītāju nespēja vienoties par kopīgu – vairāk individuālu vai kolektīvu – darba stilu samazina padoto motivāciju. Tika konstatēts, ka darbinieku apmierinātība ar attiecībām ar vadību liecina, ka viens no motivatoriem – attiecības ar vadību, kopumā ir vērtējamas pozitīvi.
…
Mūsdienu vadības teorijā pie pamata funkcijām ir pieņemts pieskaitīt: 1. Plānošanu – darbība, kas nosaka organizācijas mērķus un piefiksē vadības objekta nākotnes stāvokli konkrētos laika brīžos. 2. Organizāciju – darbība, pateicoties kurai vadības sistēma tiek pielāgota plānošanas uzdevumu veikšanai. 3. Regulēšanu – darbība, kas vērsta uz noviržu novērtēšanu no uzdota funkcionēšanas režīma un vadības objekta novešanu uzdotajā stāvoklī ar ražošanas procesu operatīvās vadīšanas, materiāli tehnisko, finansiālo un cilvēkresursu pārdalīšanas palīdzību. 4. Uzskaiti – vadības objekta fiksācija konkrētajā laika posmā. 5. Motivācija – katra darbinieka un grupas mudināšanas process uz aktīvu darbību kā iekšēju nepieciešamību realizēt potenciālu, tā arī organizācijas mērķu sasniegšanai. 6. Kontroli – darbība, kura raksturo vadības objekta stāvokli noteiktos momentos, piemēram, ražošanas programmas izpildīšanas, materiālo un finansiālo resursu patēriņa, lēmumu izpildes kontrole.
