Anšlavs Eglītis dzimis 1906. gada 14. oktobrī Rīgā: literatūrā viņš 30. gados ienāca droši un spilgti, būdams kas vairāk par labu rakstnieku vien, Anšlavs Eglītis pats bija tāds homo novus, jauna domāšanas veida cilvēks, kas latviešu literatūrā lika pamatus jaunas ievirzes modernajai romantikai.
Romānā “Homo novus” Anšlavs Eglītis atgriezās 30. gados, kad pati latviešu tautas esība bija apdraudēta.
No vilcieniem izkāpj divi jaunekļi vienādos gados: no Cesvaines iebraukušais gleznotājs Juris Upenājs un tālbraucēja kapteiņa Kaspara Žibeikas krustdēls Eižens, kas paradis naudu notērēt Parīzē. Parīze – Cesvaine - Rīga; it kā nejauši nosauktas pilsētas, taču reizē te minēta romāna sava veida formula: trīs ģeogrāfiski lielumi un trīs stihijas. Parīze - tā ir mākslas un modes citadele, plašums, tāles, kultūra .
Otra stihija: zeme un saknes, un daudziem radošiem cilvēkiem tās aizstiepās uz laukiem, uz Zemgali vai Vidzemi, uz Jura Upenāja dzimto pusi Cesvaini, kas vienlaikus ir Anšlava Eglīša bērnības un jaunības zeme.…
