Mūža pēdējais posms padomijā
60.gados O. Vācieša dzejas nozīmīgākais sasniegums ir krājums „Elpa” (1966), kurā laikmeta traģiskie notikumi un totalitārisms akcentēti kā cilvēka individuālās izvēles robežsituācijas, aizstāvot humānismu vai arī paliekot vienaldzības pozīcijā.
Īpaši nozīmīga ir Vācieša 60. gadu dzeja, kad viņš daudzos dzejoļos un poēmās polemizē ar PSRS ideoloģijas oficiālajām nostādnēm, tā izpelnīdamies arī represijas - no 1960. līdz 1966. gadam viņa dzejoļu krājumi netiek izdoti.
O. Vācieša 70. un 80. gadu dzejā galvenās tēmas ir jaunrade un patērēšana, dabas dāsnums un tā nesaudzīga izmantošana, cilvēcība ekstrēmos apstākļos un necilvēcība šķietami civilizētā vidē, pilsētas surogātvērtības un lauku dabiskums, dzīvības nepārtrauktība un iznīcības draudi.
O. Vācieša pēdējo gadu dzejoļiem krājumā „Nolemtība” (1985) raksturīga saasināta traģiskā izjūta, mīlestība uz dzīvi un tautu.
Ojārs Vācietis miris 1983. gada 28. novembrī.
…
