Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.12.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2011. - 2015. g.
  • Paraugs 'Kālija noteikšana vīnogās', 1.
  • Paraugs 'Kālija noteikšana vīnogās', 2.
  • Paraugs 'Kālija noteikšana vīnogās', 3.
  • Paraugs 'Kālija noteikšana vīnogās', 4.
  • Paraugs 'Kālija noteikšana vīnogās', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Secinājums
Analizētajām sarkanajām vīnogām izrēķinātais kālija jonu daudzums ir 173.7mg 100g paraugā.
Pēc literatūrā atrastajiem datiem, vīnogās kālija jonu daudzums vidēji 100g  250mg %. Sanāk ka dotā, vīnogas paraugā kālija jonu daudzums ir mazāks. Kālija jonu sastāvs var svārstīties, atkarība no vīnogu šķirnes. [1]
Izmantojamai metodei ir savi trūkumi:
Sārmzejmetālu elementu joni, it sevišķi kalcija joni, šo noteikšanu traucē. To novērš, pievienojot ūdens maisījumam Al(NO3)3 šķīdumu. Liesmas fotometrisko noteikšanu var traucēt t.s. anjonu efekts. Šis efekts parādās tad, kad šķīdumā atrodas anjoni, ar kuriem nosakāmie joni var veidot mazgaistošus un termiski grūti disociējošus savienojumus. Piemērām, sārmzejmetālu elementu noteikšanu traucē borātjoni, sulfātjoni, fosfātjoni un aluminātjoni. [2]

Citas metodes
Jonometrija
Šājā metode galvenais ir pareizi izvēlēties elektrodus, no kuriem izveido galvanisko elementu. Jonometrijā par analītisko signālu kalpos elektrodzinējspēks galvaniskajā elementā. Par salīdzināšanas elektrodu (references), labāk būtu izmantot sudraba – sudraba hlorīda standartelektrodu, bet par indikatorelektrodu – stikla membrānu elektrodu (kas būtu atbilstošš kālija jonu noteikšanai). [2]

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants