Man ļoti arī traucēja izrādes režisora velme maksimāli šokēt skatītājus un izmantot klišejas. Cilvēku pārdzīvojumus un ciešanas var arī parādīt neizlaistot mucu ar asinīm, nenovelkot bikses, neatskaņojot griezīgas skaņas utt. Bija arī grūti noticēt izrādes tēliem, kuri bieži mainīja lomas un šķita no tā saguruši.
Izrādes sižets, protams, bija saistošs un ir palicis atmiņā. Taču man ir tiešām žēl, ka šo izrādi nevaru tagad noskatīties dzīvē, jo emocijas caur manu datoru nevarēju iegūt. Neesot skatītāju zālē, laiks skatoties izrādi iet ļoti lēnām, it īpaši tādēļ, ka esam pieraduši internetā skatīties tikai filmas, kuras ir veidotas ātri ejošas un spriedzi radošas. Izrāde nav veidota, lai to aplūkotu jebkur citur izņemot skatītāju zāli, citādāk tā pārtop par neizdevušos, lēnu filmu, kuras nevienam nepatīk skatīties.
…
