-
Krīzes situācijas un to pārvarēšana
Krīzes situācijas ir ļoti aktuāla problēma skolotāja profesijā. Tā kā šis arods ir darbs ar cilvēkiem, ar kuriem nepārtraukti sanāk nokļūt saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Un šiem citiem cilvēkiem var būt dažādi krīžu pārdzīvošanas posmi, gan krīze var notikt kādā situācijā kopā ar viņiem. Tā kā mani vecāki ir skolotāji, tad esmu dzirdējusi ļoti daudz gadījumus no viņu pieredzes. Visspilgtākais gadījums, ar kuru bija jātiek galā manam tētim, bija viņa klases puiša pašnāvība skolas sporta laukumā. Šajā situācijā krīze skāra ļoti daudz cilvēkus – pirmkārt, skolēnus, tad vecākus un pedagogus, ieskaitot, viņu pašu. Bija jāprot gan kā runāt ar savas klases skolēniem, izskaidrot notikušo, turpināt darba ritmu. Bija jāprot runāt gan ar mirušā puiša vecākiem, gan citu skolēnu vecākiem. Bija jāsaprot kā izturēties pret mirušā puiša brāli un māsu, kas mācījās citās klasēs. Bija jāadaptējas skolas kopējā atmosfērā. Katrs cilvēks prasīja savu pieeju, katrs to pārdzīvoja savādāk. Nāve skolā ir neaprakstāmi šausminošs gadījums it īpaši bērniem un tas prasīja ilgu laiku, lai skolas dzīve ieietu normālās sliedēs. Pati kā bērns, atceros, ka tēti šī krīze skāra arī personīgi, jo mainījās viņa ierasti jautrā daba. Pie tam, saprotu, ka mācot mirušā puiša brāli un māsu, tētim bija jāsaprot viņu izjūtas un jāprasa atbilstoši tām.…
Krīze nozīmē pēkšņu pārmaiņu, izlēmīgu pagrieziena brīdi katrā cilvēka dzīvē. Tas var būt smags stāvoklis, lūzums, strupceļš, kas izjauc ierasto lietu kārtību. Ķīnā ar vārdu „krīze" saprot „briesmu pilnu iespēju". Iespēju augt un attīstīties cilvēka personībai. Iespēju apzināties un izveidot reālu attieksmi pret dzīvi, iemācīties uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, izvēlēm un visu savu dzīvi. Jebkurā krīzē vecais un zināmais sabrūk vai vairs nav lietojams, bet jaunais vēl nav izveidojies vai kļuvis skaidrs. Līdz ar to krīze ir kā ‘Starp’ stāvoklis. Nevēlami un negaidīti notikumi var izsaukt emocionāla stresa situāciju, kad īsā laikā ir būtiski jāmaina priekšstati par sevi un pasauli. Šādā brīdī daļai cilvēku tā ir personiska katastrofa, bet daļa atklāj sevī jaunas iespējas un atsperas jaunai attīstībai. Krīzes piemeklē principā visus cilvēkus, jo tās nav tikai traumatiskās, bet arī attīstības, kas ir dabīga cilvēka ķermeņa un personības transformēšanās atbilstoši attiecīgajam vecumposmam. Tā var būt kāda pārmaiņa vai jaunveidojums, kas pašam cilvēkam un viņam apkārtesošajiem kļūst pamanāms un aktuāls. Šīs izmaiņas skar gan cilvēka ķermeni, gan viņa personību un tās rada nosacījumus cilvēka attīstībai un briedumam.
