Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena.
Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks.
To nedēļu, kurā iekrīt 10.novembris, sauc par Mārtiņa nedēļu. 9.novembris ir Mārtiņa vakars, 10.novembris - Mārtiņa diena, Buduļu diena, viena no Zirgu dienām. Šajā dienā sāk iet masku gājienos, kuri turpinās līdz Meteņiem.
Senāk viduslaikos Mārtiņus 11.novembrī svinēja par godu Tūras bīskapam sv. Mārtiņam Francijā (ap 316.-400.g.), kurš šajā dienā apglabāts. Šajā gadalaikā Eiropas tautām bija savi svētki ar īpašām paražām. Piemēram, zoss gatavošana Mārtiņdienas galdam pie mums atceļojusi no ģermāņiem. Jaunajos laikos ieviesās svinības par godu Mārtiņam Luteram, kur dzimis 1483.gada 10.novembrī. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas.…
