Ar jēdzienu “cīņa par kundzību Baltijas jūras reģionā” (Dominium maris baltici) tradicionāli tiek saprasti notikumi no 16. līdz 18. gadsimtam, kas ietver vairākas militāras sadursmes, karus, kuru galvenais mērķis bija iegūt savā īpašumā Livonijas teritoriju. Lielākais fokuss gan tika likts tieši uz Rīgu kā lielāko pilsētu, turklāt ostas pilsētu Baltijas jūras reģionā, jo tā nodrošinātu dominanci visā šajā reģionā. Galvenokārt uz Livonijas teritoriju pretendēja trīs lielvalstis- Krievijas cariste ( sākot ar 1721. gadu, Krievijas Impērija ), Žečpospolita jeb Polijas - Lietuvas ūnija un Zviedrijas karaliste ( sākot ar 17.gs., Zviedrijas lielvalsts ) -, taču šajā esejā, protams, kopējo notikumu un pārējo divu valstu kontekstā tiks skatīta tieši Zviedrijas karalistes cīņa par kundzību Baltijas jūras reģionā.
Nesaskaņas dažādu Livonijas politisko spēku - bīskapiju, ordeņa un pilsētu - starpā sākās jau 13. gadsimtā Livonijas krusta karu laikā. Galvenie pretrunu, nesaskaņu cēloņi bija meklējami jauno kristīto zemju un svarīgāko tirdzniecisko ceļu sadalē. Jau tajā laikā Rīgas pilsēta tika uztverta kā nozīmīgs tirdzniecības centrs un ceļš Austrumbaltijā un izraisīja strīdus starp Livonijas ordeni un Rīgas arhibīskapu. Livonijas ordeņa brāļi, iedvesmojoties no Prūsijas ordeņbrāļiem, uzsāka cīņu par visas Livonijas zemes pakļaušanu savai varai. …
