Ārā pavasaris. Atveras pirmie ziediņi, plaukst pirmās mazās lapiņas, kokos dzied putni un pa gaisu lido pirmais taurenis, kuru šogad redzu . Sēžu parkā uz soliņa , pēc noslogotas dienas, elpoju pavasarīgo un smaržīgo gaisu, un vēroju cilvēkus.Vecāki ir atveduši savus mazuļus uz parku staigāt. Tie draiskojas savā starpā, ir aizņemti ar jokainām, tikai sev vien saprotamām, rotaļām, ir priecīgi un enerģijas pārpilni. Un laimīgi . Pieaugušais un bērns. Divi cilvēki. Tikai viens jau ir izaudzis, kamēr otrs vēl tikai sper savus pirmos soļus šajā pasaulē.
Kas veido atšķirību starp pieaugušo un bērnu? Kur ir tā robeža, kad bērns pārvēršas par “nopietnu” cilvēku, kurš ir tas mirklis, kad pieaugušais aiziet no savas bērnības? …
