Lietu tiesības

Lietu tiesības – ir civiltiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības starp tiesību subjektiem sakarā ar viņu kundzību pār lietām.

Lietu tiesības regulē attiecības starp lietas valdītāju un pārējām personām. Tas nozīmē, ka lietu tiesībām ir absolūts raksturs (man pieder grāmata, Jums jāatturas to aizskart).
Ar lietu tiesībām jāsaprot tiesības rīkoties, dāvināt, atsavināt, iznīcināt savu lietu vai dabūt par to naudu. Lietu tiesības ir tiesiska vara, kas var būt pilna – uz savām lietām vai nepilna – uz svešām lietām.
Lietu tiesības iedala:
1.Lietu tiesības, kas pieder īpašniekam (piem. Īpašumtiesības)
2.Lietu tiesības, kas pieder neīpašniekam (piem. servitūts, reālnasta, ķīlas tiesība)

1.Lietu tiesību priekšmets.

Lietu tiesību priekšmets – ir pašas lietas (kas ir civiltiesiskā apgrozībā) un saistībā ar šīm lietām var nodibināt dažādas tiesības.

1.Valdījuma tiesības – var piederēt gan īpašniekam gan nē. Valdījums ir faktiskā vara pār lietu.
2.Īpašuma tiesības – pats galvenais lietu tiesību veids, šīs tiesības piešķir pilnu varu pār lietu (927.p. !!!).
3.Lietu tiesības uz svešu lietu – nepiešķir pilnu varu pār lietu, jo pati lieta pieder citam (piem. reālnasta 1130.p., servitūts1260.p.).
4.Ķīlas tiesības – arī tiesības uz svešu lietu, taču īpatnējas ar to, ka piešķir neīpašniekam tiesības rīkoties ar svešu lietu kā savu (rokas ķīla lombardā).

Tikai tās lietas var būt par Civiltiesību apgrozījuma objektu, kas nav izņemtas no Civiltiesiskā apgrozījuma.

Lietas, kas izņemtas no Civiltiesiskā apgrozījuma:
Jūras piekrastes josla, publiskās upes un ezeri, teritoriālie un iekšējie ūdeņi;
Valsts un pagastu autoceļi;
Valsts nozīmes infrastruktūras objekti(tuneļi, tilti);
Cilvēks;
Kodolieroči, ķīmiskie ieroči,
Pase.
Lietas, kuras ierobežotas to apgrozībā:
Šaujamieroči un speciālie līdzekļi pašaizsardzībai;
Narkotiskās un psihotropās vielas;
Cilvēka audi un orgāni;
Kultūras pieminekļi;
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas;
Kontinentālais šelfs.

2.Valdījuma jēdziens, pazīmes.

Valdījums – ir faktiskā vara pār lietu, kas nav atkarīga no tiesiska vai prettiesiska pamata.

Valdījumam pastāv divas pazīmes, kurām ir obligāti jābūt:
1.Lietas faktiskā atrašanās valdītāja rokās;
2.Valdītāja griba jeb nodoms ar šo lietu rīkoties līdzīgi kā īpašniekam.

Tikko iztrūkst kāda no pazīmēm, tā nav valdījums, bet ir turējums. Valdīt var gan ķermenisku, gan bezķermenisku lietu.
Bezķermeniska lieta – ir saistību tiesības / tiesību valdījums. Tātad jābūt šai valdītāja faktiskai varai un jābūt šai lietai reāli valdāmai, jābūt šim nodomam rīkoties līdzīgi kā īpašniekam. Ar bezķermenisku lietu šī faktiskā vara izpaužas apstāklī, kad šī tiesība jeb šī bezķermeniskā lieta kaut vienu reizi ir jāizlieto. Tātad valdīt var tikai tādas tiesības, kuras var ilgstoši vai atkārtoti izlietot.

4. Valdījuma veidi

1. Pēc objektīvām pazīmēm:
Tiesisks valdījums – tāds, kurš iegūts likumīgā ceļā, (Piem. nopirku);
Prettiesisks valdījums – tāds, kurš iegūts vardarbīgi vai slepenībā (maldi, viltus) no tās personas, no kuras varētu sagaidīt iebildumus, (Piem. nozagu).
2. Pēc subjektīvām pazīmēm:
Labticīgs valdījums – tas ir tāds, kas iegūstot šo valdījumu ir pārliecināts, ka nevienam citam nav vairāk tiesību uz šo lietu kā viņam;
Ļaunticīgs valdījums — ir tāds, kurš zina, ka viņam nav tiesību šo lietu valdīt, vai arī kādam citam šajā jomā ir lielākas tiesības.…