Zenta Mauriņa ir viena no vislatviskākajām latviešu rakstniecēm. Viņa ir daudz rakstījusi par latviešu nacionālo būtību, latvisko dvēseli, mūsu likteni. Rakstniece ir arī saņēmusi Tēvzemes balvu, kas tikai pierāda lielo uzticību latviešu tautai.
Eseja „Baltās drānas – latviešu pasaules uzskats” ir viena spilgtākajām latviskuma apliecinātajām Z. Mauriņas daiļradē. Tajā viņa iztirzā latviešu latviskumu.
Latviešu nacionālā krāsa ir baltā. Baltā krāsa apzīmē ārējo un iekšējo tīrību, darba tikumu un svētumu. Šīs lietas latviešiem allaž ir bijušas augsti vērtētas. Latviešu svētku tērps ir baltā krāsā. Baltās drānas ir apdziedātas tautasdziesmās ļoti daudz.
Latviešu pasaules uzskats ir saistīts ar dabu, cilvēks ir tikai kā smilšu graudiņš lielajā pasaulē, bet saikne ar to ir nepārprotama: „Kā baltais saules stars sadalās septiņās varavīksnes krāsās, tā latviešu baltās drānas ir saaustas no septiņiem pavedieniem, un tie visi savijušies kopā, rodas īsts, mirdzošs baltums.” Balto krāsu ir radījis Dievs.
Vairāki rakstnieki ir uzsvēruši balto kā skaidrības un ilgu simbolu, viens no tiem ir Poruks. Būt baltam nozīmē būt skaidram, attīrītam, atpestītam. Dievs ir labs, daiļš un reizē balts. Latvieši nešķir daiļo no labā. Vēl kādā citā valodā kā latviešu ir grūti atrast tik daudz sinonīmu vārdam „daiļš” – skaists, grezns, smuks, krāšņs, ražens, košs.
Var teikt, ka arī attieksme prat darbu latvietim ir balta, latvietis no darba nebaidās, darba dēļ latvietis nav iznīcis, bet gluži pretēji – izdzīvojis.
…
