Vadoties pēc tā ko Manaseins saka par zemnieku stāvokli nodaļā „Bezzemnieku stāvoklis (334.lpp) var secināt, ka viņš juta līdzi zemniekiem, kas bija nostādīti neapskaužamā situācijā. „(zemniekiem)... nav ne zemes, ne māju...”334.lpp, iespējas iegūt kaut ko no minētā arī bija apgrūtinošas, zemniekiem pat strādājot vaiga sviedros no muižnieka nomātās zemes tiem bija grūti iedzīvoties pārticībā un pat ja tas sanāca muižnieks ar dažiem paņēmieniem piespieda tos atstāt apkoptos zemes gabalus liekot visu sākt no jauna uz jauna zemes gabala. Zemniekiem dibināt ģimenes bija ļoti grūti, jo reizēm pat pašam sevi tiem bija grūti apgādāt, kur nu vēl ir lietotas deminutīvā (pamazināmā forma) vairākus ģimenes locekļus. Pat caur šīs nodaļas lingvistiskajām galotnēm, kas ir saprotams, ka Manaseinam ir žēl Baltijas guberņu zemnieku, kas cieš no muižnieku ekspluatācijas. …
