Viens no tiesību avotiem darba aizsardzības tiesiskajā regulējumā ir lokālie normatīvie akti. Tos izdod, lai regulētu darba tiesiskās attiecības konkrētā uzņēmumā un tā struktūrvienībās. Šo lokālo (vietējo) normatīvo aktu dažādība ir liela – darba kārtības noteikumi, dienesta instrukcijas, rīkojumi. Latvijas likumdošanā darba aizsardzības jautājumus risina Darba aizsardzības likums, kas tājās spēkā 2002. gada 1.janvārī un kurā ir pārņemtas direktīvas Nr.89/391 par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darbinieku drošību un veselību darbā prasības, un ,kurš paredz arī tādas lokālo normatīvo aktu formas, kā darba devēja un nodarbināto vienošanos par darba aizsardzības pasākumiem, darba koplīgumu vai citu rakstveida līgumu par uzticības personu darbības nodrošināšanu u.c. Uzņēmuma vadītāju, darba aizsardzības speciālistu, citu darbinieku amata apraksti un darba līgumi ir tiesību un pienākumu avots, normatīvo aktu noteikumu kokretizējums attiecīgā darba vietā.
Darba tiesības ir tiesību nozare, kuras normas regulē ne tikai nodarbināto un darba devēju tiešās darba attiecības, bet arī ar darba attiecībām saistītās citas sabiedriskās attiecības, piemēram, sabiedriskās attiecības, kas rodas īstenojot darba aizsardzības normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli vai sakarā ar veselībai nodarītā kaitējuma vai materiālā zaudējuma atlīdzināšanu cietušajam.…
