1. Apdāvinātu un talantīgu bērnu attīstības īpatnības pirmsskolas vecumā
Intelekts neeksistē viens, pats par sevi, un pielīdzināt apdāvinātību vien augsti attīstītam domāšanas līmenim nav pareizi. Panākumi, sasniegumi atkarīgi ne tikai no prāta spējām, bet arī no emocionālā noskaņojuma, jūtām, interesēm, vajadzībām, gribas, neatlaidības un daudz kā cita. Turklāt apdāvinātības veidi ir dažādi - tā uzskata I. Freiberga [ 1 ,166].
J. Ū. Roge un B. Mēlere savā grāmatā „Citādi bērni” citē psihologa Detlefa H. Rosta definīciju – „Apdāvinātība ir plašas intelektuālās spējas ātri un pareizi atrisināt problēmas, ar kurām iepriekš nav bijusi personīga saskare.” Tas nozīmē, ka apdāvinātam cilvēkam ir virsvidusmēra inteliģence daudzās jomās, lai arī viņam varbūt ir specifiskas intereses.
Attīstīta domāšana, laba atmiņa, raita un bagāta valoda – tāds ir visizplatītākais apdāvinātu bērnu raksturojums. Intelektuāli apdāvināts bērns jau no pirmsskolas vecuma izjūt vajadzību pēc prāta slodzes. Viņš meklē informāciju – neatlaidīgi tiecas uzzināt ko jaunu, mācīties, uzdod neskaitāmus jautājumus pieaugušajiem, pats cenšas izskaidrot nezināmo, balstoties uz saņemtajām ziņām un paša iztēli.…
