Kauja pie Trēbijas upes

Karojošās puses:Kartāga : pavēlnieks - Hannibals;skaitliskais sastāvs – 26,000;zaudējumi– Nav precīzu datu,bet maz.

Romas Republika:pavēlnieks – Tits Sempronijs Longs;skaitliskais sastāvs – 46,000;zaudējumi – 20,000.


Kauja norisinājās218.gada p.m.ē. 18.decembrī, tā bija Otrā Pūniešu kara pirmā lielā kauja.
Kauja:Scīpions vēl atguvās no saviem ievainojumiem,bet Sempronijs jau gatavojās kaujai.Kvēls uzsākt kautiņu ar Hannibalu līdz laikam,kad Scīpions varētu izveseļoties un pāŗņemt komandēšanu – un tā kā tuvojās jauna konsula ievēlēšanas laiks – Sempronijs veica vajadzīgos pasākumus,lai viņu ieceltu par ģenerāli,ignorējot Scīpiona brīdinājumu par Hannibala bīstamību.Sempronijam par nelaimi,Hannibals bija par to visu informēts,un bija izstrādājis plānu kā izmantot Sempronija cīņas sparu.Hannibala karaspēks bija izvietots pie aizsalušās Trēbijas upes.
Hannibals,ar gallu spiegu palīdzību noskaidroja aptuveno,sava ienaidnieka atrašanās vietu un aizsūtīja izvēlētu komandu no 1,000 vieglos kājniekus un 1,000 cilvēku lielu kavalēriju viņa brāļa Mago vadībā,lai tie pa nakti paslēptos garajā zālē un sagatavotu slēpni.Nākamajā rītā,viņš izsūtīja kavalēriju pāri Trēbijas upei,lai tos pamanītu tuvumā eseošajā romiešu nometnē un pēc tam imitēt atkāpšanos,lai ievilinātu romiešus pozīcijā no kuras Mago vadītā nodaļa vajadzīgajā brīdī varētu uzbrukt.
Hannibala kavalērija vēl nebija pietuvojusies romiešu nometnei,kad Sempronijs pavēlēja savai kavalērijai tos izsekot un pēc tam nogalināt,un pēc pavisam neilga laika viņš sūtīja visu savu karaspēku – 36,000 kājnieku;4,000 sabiedroto kavalērijas;3,000 gallu palīgspēku – cīņā.Viņš bija tik pārliecināts par uzvaru,ka nepamanīja viņam izliktās lamatas.Tā kā romieši nebija ēduši savu rīta maltīti,brīdī,kad viņi bija pārvarējuši upi,viņi bija tik noguruši,ka knapi spēja noturēt savus ieročus.Hannibals izkārtoja savu karaspēku uz paša izvēlēta kaujaslauka,kas viņam bija liela priekšrocība.
…