„Vairs nejūtu nekādu lojalitāti pret briesmoņiem, ko sauc par cilvēkiem, un man riebjas, ka pati esmu viena no viņiem”. Lai cik ļoti mums nepatiktu tie cilvēki, kuri pret mums izturas ne tā kā mēs vēlamies, ir jāpadomā vai neesam tādi paši kā viņi, vai pat sliktāki. Esmu dzirdējusi, ka cilvēkam otrā nepatīk tas, kas visvairāk ir pašā. Analizējot sevi šis apgalvojums ir patiess, bet ne vienmēr, piemēram, kad runa ir par mācībām.
Grāmatas lasīju ar ļoti lielu interesi, un iegūtās atziņas ir daudz. Triloģija ir pilna atziņu par ģimeni, mīlestību, valsti, karu un varu, par to, ka cilvēki kā ieroči tiek izmantoti, pašiem nezinot. Iesaku izlasīt vismaz pirmo grāmatu, jo tā, manuprāt, bija visspilgtākā un bagātākā, un vēlāk nebūs jānožēlo, jo ieguvums būs tā vērts.
…
