Kopš 1922.gada ilga veiksmīgākā telpiskā un tēlainā risinājuma meklējumi, līdz1931.-1935.gadā tie realizējās arhitekta Ernesta Štālberga un veiksmīgākā no talantīgajiem tēlniekiem - Kārļa Zāles radītajā monumentā. Varā kaldinātā Brīvības statuja ir zviedru tēlnieka Ragnara Mirsmēdena darbs. tika atklāts 1935. gada 18. novembrī, par godu Latvijas brīvības cīnītājiem un par prieku un lepnumu jaundzimušajai Latvijas valstij. Akmenī iekaltas tautas dziļākās un svētākās jūtas, kas iezīmējas ne tikai Rīgas ainavā, bet arī tautas dvēselē. Tikai 5 gadus pēc pieminekļa atklāšanas, Latvijas neatkarības cīņās tik dārgi atpirktā brīvība atkal tika zaudēta, taču piemineklis netika iznīcināts, tas ar visu savu vēstījumu - Tēvzemei un Brīvībai – palika turpat. Trīsdesmitajos gados šī Rīgai tik nozīmīgā „sieviete” netika celta tikai par valsts naudu, ziedoja jebkurš, kam rūpēja tautas labklājība, pat mazs skolnieciņš kopējā kasē iemeta kaut dažus santīmus. Kad mērķis tika sasniegts – piemineklis- uzcelts jebkurš varēja lepoties ar „savu” pieminekli.
Gadu gaitā piemineklis daudz cietis, bet 1980. un 1998.-2001.gadā tas tika restaurēts (atkal par tautas līdzekļiem, ziedojumiem).…
