Zinātne Senajā Grieķijā

Grieķu zinātne bija jauns solis cilvēces attīstībā. Grieķi radīja zinātni kā atsevišķu nodarbošanās veidu. Zinātne bija ne tikai noteikts zināšanu apjoms, bet arī nepārtraukta pilnveidošanās un virzība uz priekšu.
Grieķu zinātnes panākumus nodrošināja vairāki faktori, kas nepiemita citām senajām civilizācijām- Ēģiptei un Divupei. Ēģiptē ar zināšanu saglabāšanu nodarbojās īpašs slānis- priesteri, un tas neveicināja attīstību, jo priesteriem nebija pienākuma attīstīt esošo, aizvietot to ar kaut ko efektīvāku, pilnīgāku. Toties grieķu zinātne attīstījās neticamā ātrumā, tā sadalījās atsevišķās nozarēs- astronomijā, matemātikā, dabaszinātnēs. Tas notika galvenokārt tāpēc, ka bija augsts zināšanu ieguves metodes attīstības līmenis: zināšanas ieguva novērojumā, pēc tam analizēja. Vēl viena nozīmīga grieķu zinātnes īpašība- zinātnei parasti nebija nekāda praktiska pielietojuma, tā bija izzināšana izzināšanas pēc. To var uzskatīt gan par priekšrocību, gan par trūkumu, jo no vienas puses zinātne brīvi attīstījās, tika iegūtas zināšanas par visuma uzbūvi un citām praktiski nepielietojām nozarēm, bet no otras puses zināšanas tika minimāli izmantotas tādās nozarēs, kā arhitektūra, kuģu būve, kara tehnika, un tas bremzēja tehnoloģisko progresu. Ēģiptiešu un babiloniešu matemātiķi neatšķīra precīzu un aptuvenu uzdevuma risinājumu, jo par derīgu uzskatīja jebkuru risinājumu, kuru varēja izmantot praktiski. Grieķu zinātniekiem nozīmīgs bija tikai precīzs atrisinājums, jo matemātika tika praktizēta kā teorētiska disciplīna. Babilonieši spēja izdarīt precīzus aprēķinus, bija izveidotas teorēmas, taču viņi nespēja atbrīvoties no praktiskuma, tiešās īstenības. Grieķi, atšķirībā no babiloniešiem, teorēmas pierādīja. Grieķi spēja zinātni atdalīt no maģijas un teoloģijas, ko pilnībā nespēja ēģiptieši un babilonieši. Diemžēl grieķi neveica eksperimentus. Pastāvēja dažādi novērojumi dabā, taču nebija dažādu dabas procesu mākslīgas izraisīšanas, lai novērstu blakus efektus un nebūtisko, zinātnieki neveica eksperimentus, kas pierādītu vai noliegtu kādu teorēmu (izņemot Arhimēdu). Grieķiem nebija praktisko zināšanu.…