Fotosintēze – process, kurā hloroplastos no ūdens un oglekļa dioksīda, izmantojot saules staru enerģiju, tiek sintezētas primārās organiskās vielas – ogļhidrāti.
Fotosintēzi 1771. gadā atklāja D. Prīstlijs. Lielu ieguldījumu šī procesa izpētē devis K. Timirjazevs (1843. – 1920.g.).
Fotosintēze ir sarežģīts fermentatīvs daudzpakāpju process, kurā galvenā nozīme ir zaļajam pigmentam – hlorofilam. Fotosintēzes sākumā augi pārvērš gaismas enerģiju ķīmiskajā enerģijā un uzkrāj to ATF un ļoti aktīvos reducētājos – nikotīnamīdadenīnnukleotīdfosfātā (NADF*H+H ) un ferredoksīnā. Tas notiek fotosintēzes gaismas stadijas divās fotosistēmās (FS1 un FS2), turklāt otrā no tām saistīta ar ūdens fotolīzi. Fotosintēzes tumsas stadijā notiek CO2 reduktīvā asimilācija ( izmantojot NADF*H+H un ATF enerģiju), kuras rezultātā veidojas savienojumi ar 3 (fosfoglicerīnskābe) vai 4 (ābolskābe un aspargīnskābe) oglekļa ātomiem. No šīm vielām tālāk sintezējas glikoze un citi savienojumi.…
