Savstarpējā saskarsmē cilvēks izmanto verbālo un neverbālo komunikāciju. Abi šie komu-nikācijas veidi ir ļoti nozīmīgi saskarsmē. Uzturoties dažādās sabiedrības grupās, cilvēks attiecīgi maina savu verbālās komunikācijas stilu. Skolas mikrovide ir kā atsevišķa pasaule, kurā ir gan dažādi sabiedrības slāņi, grupas, noteikumi, pēc kuriem notiek savstarpējā komunikācija. Verbā-lo komunikāciju skolā var iedalīt kā komunikāciju starp skolēniem, komunikāciju starp skolotā-jiem, komunikāciju starp skolotāju un skolēnu u.tml. Vissvarīgākā man šķiet komunikācija starp skolēniem un skolotāju un skolēnu. Šīs komunikāciju formas, manuprāt, visspilgtāk iespaido skolēnu uzvedību un attieksmi pret mācībām, citiem skolēniem.
Verbālā komunikācija starp skolēniem dala viņus grupās, kas savā starpā konfliktē, sadar-bojas vai izturas neitrāli. Grupās savukārt veidojas hierarhija, kurās parasti priekšgalā izvirzās vislabākais, bravūrīgākais runātājs. Skolēnu runas stils bieži vien skolā ir atšķirīgs no tā, kā viņi runā ģimenē un citās sabiedrības grupās ārpus skolas. Skolā bērni ar savu runas stilu cenšas ie-kļūt kādā noteiktā grupā. Mērķis var būt dažāds- atrasties grupas hierarhijas augšgalā, būt sko-lotāju cienītam un mīlētam, būt klasesbiedru apbrīnotam. Tāpat runas stils un mērķis ir atšķirīgs dažādos vecumposmos.…
