1. Kas ir filosofija?
“Filosofija” – ‘phileo’ - mīlu; ‘sophia’ – gudrība.
Platons: “Ceļš no tumsas uz gaismu ir pilnīga dvēseles pagriešana no naktij līdzīgās dienas īstajā dienā, tas ir ceļš augšup, ko mēs saucam par īstu filosofiju.”
Merabs Mamardašvili “Domātprieks”:
“Filosofija nevienam un nekam nekalpo, nepakalpo, tā neder, lai izskaidrotos, ar to var vienīgi dzīvot, mēģinot filosofijas terminos un jēdzienos apvienot kādus savus likteņa nogriežņus (citādi neaptveramus un nepārskatāmus). Riskējot nepārzināmā un jaunā, iespējamā priekšā un ciešā vienībā ar pēdējo. Visbiežāk filosofija ir tava paša seja. Tikai spoguļattēlā. Tādēļ filosofs – tas ir sevis lasītājs, kuram vienādas tiesības ar tālo, negaidīto sarunu biedru. Tādēļ tā ir kopīga jaunrade. Filosofs balsī, profesionāli pauž to, no kā nespēj atsacīties. Bet atsacīties nevar no apziņas, no apjēgšanas balsī […]. Apziņa – tā ir kaislība. Un, ja tā ir kaislība, tad filosofs ir nolemts cilvēks, šajā situācijā viņam nav izvēles. Vienā virzienā vērsts “taisns nogrieznis”, kas iesākas no punkta dvēselē.”
Viena no filosofijas nozīmīgākajām īpatnībām ir tā, ka pagātne vienmēr ir klātesoša. Filosofija ir veids, kā iekļauties mūžīgajā tagadnē. Filosofija sākas ar jautājumiem, nevis ar atbildēm uz tiem. Jautājumi ir svarīgāki par atbildēm. …
