Ideja šim darbam tapa pēc filmas noskatīšanās par Kaiju, vārdā Džonatans Livingstons, tad es biju izlasījis amerikāņu rakstnieka Ričarda Baha stāstu, pēc kura motīviem bija uzņemta filma. Man radās iespēja paskatīties uz pašaudzināšanu it kā no malas: ne cilvēcisko darbu un dzīvi pētot, bet mākslinieka fantāzijā dzimušās kaijas, kura gribēja iemācīties lidot.
Katra kaija prot lidot. Šī spēja bija arī Džonatanam Livingstonam Kaijai. Katra kaija pateicoties lidošanai varēja tikt pie ‘barības drumslām’. Tikai vientuļajai kaijai visvairāk patika lidot. Tai galvenais nebija ēst, bet lidot.
Kaijai, vārdā Džonatans Livingstons, “svarīgāk bija lidot. Svarīgāk par visu pārējo.” [326.]* Džonatans apzinās to, ka citas kaija viņu nepieņēma, arī vecāki nē. Vienreiz vecāki centās atrunāt dēlu, aicināja būt kā visas pārējās kaijas: “Vai tad ir tik grūti būt tādam pašam kā pārējie barā, Džon?” [327.] Būt tādam pašam nozīmē lidot vienīgi pēc barības. Džonatans tad formulēja savu mērķi: “Es vienīgi vēlos zināt, ko varu izdarīt gaisā un ko nevaru, tas ir viss. Es patiesi to vēlos zināt.”1 [327.] Tomēr Džonatans paklausīja saviem vecākiem un nolēma izturēties kā visas kaijas……
