Prasības jēdziens, būtība, elementi un veidi

Civiltiesiskos strīdus sākotnēji jārisina vienošanās ceļā, meklējot kompromisus. Tas ir vislabākais strīda atrisinājums, laika ziņā ātrāks ceļš un arī vislētākais. Ne vienmēr tas izdodas, un dažreiz atbildētājs vienkārši vēlas strīdēties. Tad nekas neatliek, kā prasītājam aizstāvēt savas tiesības ar tiesas palīdzību.
Civilprocesa likuma uzdevums ir procesuāli nodrošināt ikvienai fiziskai un juridiskai personai tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.
Uz prasības pamata tiek ierosināta lielākā daļa civillietu.
Lai nevajadzīgi nenāktos aizkavēt civillietas virzību, svarīgi būtu ievērot Civilprocesa noteikumus par prasības celšanu un zināt atsevišķus citus Civilprocesa noteikumus saistībā ar prasības tiesvedību.

PRASĪBAS BŪTĪBA

Prasības tiesība vai tiesības uz prasību ir viens no vissvarīgākajiem institūtiem civilprocesā. Tiesības uz tiesas aizsardzību pieder pie cilvēka pamattiesībām. Šīs tiesības uz tiesas aizsardzību ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļā, kas veltīta cilvēka pamattiesībām. Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā noteikts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Civillikuma 1.pantā noteikts, ka katrai fiziskai un juridiskai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, kura Latvijā spēkā no 1997.gada 27.jūnija, tiesības uz tiesas aizstāvību formulētas vēl detalizētāk un plašāk. Saskaņā ar šīs konvencijas 6.pantu ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā likumā noteiktā tiesā (CPL komentāri, 2006).…