Atomelektrostaciju ietekme uz apkārtējo vidi

Manuprāt, atomelektrostaciju celtniecība ir ļoti aktuāla tēma mūsdienās, tas pats viens fakts par Černobiļas AES katastrofu vien pierāda, ka AES celtniecība kādā valstī ir ļoti nopietns solis pretī augošai ekonomikai, bet arī varbūt solis pretī katastrofai. Viens no galvenajiem jautājumiem sakarā ar AES celtniecību ir „Kur glabāt kodolatkritumus?”
Uz šo jautājumu atbildi mēģina rast daudz zinātnieku, jo kodoldegviela sadalās diezgan ilgā laika posmā, šī nasta ko mēs sagādājam tagad būs jānes uz saviem pleciem mūsu pēcnācējiem. Atomelektrostacijas celtniecībai ir gan savi plusi, gan mīnusi. Vispirms gribētos sākt ar mīnusiem. Atomenerģijas sfērā strādājošie apgalvo, ka atomelektrostacijas ir veids, kā samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Pēc manām domām, tomēr atomelektrostacijas(AES) celtniecība vairāk tomēr saistās ar diezgan lielu risku. Bieži vien tieši cilvēku izraisītās avārijas rūpniecības uzņēmumos apdraud dabu, kā arī paša cilvēka dzīvību un veselību. Tieši avārijas ķīmiskajos uzņēmumos un atomelektrostacijās rada lielu postu, jo avārijas gadījumā plašas teritorijas tiek piesārņotas ar ķīmiskajiem savienojumiem un radioaktīvajām vielām. Atomenerģija rada bīstamus atkritumus. Katra atomelektrostacija urāna kodolu sašķelšanas rezultātā pārvērš par spēcīgiem radioaktīviem atkritumiem. Radioaktīvā starojuma dēļ kodolatkritumi apdraud cilvēces dzīvību. Radioaktīvie atkritumi ir jāglabā ļoti specifiskos apstākļos, lai tie neapdraudētu visu dzīvo. Tie jāglabā vairākus simtus tūkstošus gadu drošā nošķirtībā no cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem. Ir zināms, ka atomelektrostacijas darbojas jau 50 gadu, bet līdz pat šodienai vēl neviens nezin, kā droši atbrīvoties no kodolatkritumiem. Visā pasaulē nav nevienas drošas spēcīgo radioaktīvo atkritumu savākšanas un uzglabāšanas vietas. Pie kam radioaktīvo atkritumu transportēšana un uzglabāšana prasa milzīgas izmaksas, kuras valstis sedz no nodokļu maksātāju naudas. Ja šīs summas tiktu pieskaitītas atomenerģijas ražošanas izmaksām, to cena būtu krietni augstāka. Rodas jautājums, vai mēs varam izmantot kodolenerģiju, ja nespējam nodrošināt radioaktīvo atkritumu drošu glabāšanu, gan šodien, gan vēl vairāku gadu tūkstošu ilgā periodā.…