„Kopīgajā Latvijas izglītības sistēmā cilvēka garīgajai pilnveidošanai, līdzās citām mākslas nozarēm (vizuālā, lietišķā), arī mūzikai ir sava noteikta vieta. Skaņu harmonijas ietekme caur jūtu orgāniem ne tikai uz apziņu, bet arī apzinātiem cilvēka psihes slāņiem, uz personību kā vienu veselu, neuzbāzīgi, bet aktīvi formē cilvēka pasaules uztveri, pasaules izjūtas un pasaules uzskatus, paplašinot tā intelektuālo un estētisko bagāžu. …Muzicēšana – aktīva iekļaušanās mūzikas atskaņošanas procesā - paver plašākas iespējas personības veidošanā. Perceptīvā darbība ļauj pašrealizēties, pašapliecināties, atklāt dotības un veidot mūzikas izpildījumam nepieciešamās prasmes un iemaņas” (Birzkops J., 1999.)
Vispieejamākais muzicēšanas veids, kuru iespējams uzsākt jebkurā skolā, neatkarīgi no tās materiāli tehniskās bāzes, ir dziedāšana. Kora dziedāšana ar tās senajām un stabilajām tradīcijām ir viena no nozīmīgākajam, masveidīgākajām un populārākajām Latvijas kultūras sastāvdaļām. Tā ir arī viena no nozīmīgākajām muzicēšanas formām vispārizglītojošā skolā. Par to liecina arī tas, ka ilgu laiku skolas mācību priekšmets, kas pašreiz saucas „Mūzika”, agrāk tika saukts „Dziedāšanā”.…
