Spitālība jeb lepra ir hroniska infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņ veida baktērijas Mycobacterium leprae. Infekcija iekļūst upurī caur gļotādu vai brūcēm. Var paiet vairāki gadi, iekams inficētais pamana slimību, jo šī baktērija vairojas ļoti lēni. Lielākajai daļai baktēriju dalīšanās aizņem dažas minūtes ,taču lepras baktērijai tas var prasīt pat vairākas nedēļas. Ārsti izšķir divas spitālības formas- tā saukto tuberkuloīdo formu un lepromatozo formu. Tuberkuloīdā forma pirmām kārtām skar nervu sistēmu.
Spitālība saēd savu upuri pamazām-pacients ar slimību var nodzīvot 30 un vairāk gadu. Kopš neatminamiem laikiem cilvēki ir baidījusies no spitālības. Slimos izolēja uz salām vai ievietoja patversmēs, jo neviens neuzdrošinājās tuvoties inficētajiem. Tikai 1873.gada kāds Bergenas ārsts atklāja baktēriju, kas izraisa kropļojošu slimību. Taču pagāja vēl 130 gadu, līdz Ziemeļvalstis no tas atbrīvojas. Ar spitālība var saslimt pēc ilgstoša un cieša kontakta ar spitālība slimnieku.…
