Neoreālisti ir centušies izveidot spēcīgāku teoriju, definējot konceptus daudz skaidrāk un veidojot pārbaudāmas hipotēzes. Neoreālisti tāpat koncentrē uzmanību uz starptautisko sistēmu, pārbaudot, kādā veidā dažādas struktūras veido dažādus pasaules politikas modeļus, kas nevar tikt vienkārši izskaidroti ar atsevišķu valstu interesēm un politiku.1 Pats svarīgākais ir tas, ka neoreālisti saredz starptautisko konfliktu cēloņus nevis cilvēku raksturā, bet anarhijā. Paļaujoties uz pašpalīdzību, valstij ir jābūt gatavai aizstāvēties pret potenciālajiem draudiem no citām valstīm.2 Šādā veidā gatavojoties, iespējams, nevilšus, valsts apdraud citas – tādā veidā radot pieaugošu draudu un nedrošības apburto loku.3 Tādējādi, lai arī visām valstīm var būt tikai miermīlīgi mērķi, var izcelties starptautiska sacensība un konflikti.4
Sākotnēji, protams, būtu jāuzsver, ka kopš Latvijas iestāšanās NATO ir diezgan pamanāmi palielinājusies Latvijas apziņa par drošības līmeni valstī. To vien pierāda valsts vadošo politiķu izteikumi un īpaši jau bijušās, šobrīd gan ne tik daudz esošā prezidenta izteikumi daudzos nozīmīgos ārpolitikas jautājumos. Pirms iestāšanās aliansē bija iespējams novērot, ka bieži vien valsts ieņēma tādu kā manevrēšanas politiku viedokļu ietvaros. …
