Valodas vienību pieraksta sistēma, kurā ar rakstzīmēm atveido valodas skaniskos elementus — zilbes un skaņas. Šai pieraksta sistēmai ir divi paveidi: zilbju raksts un skaņu raksts. Zilbju rakstībā atsevišķu vārdu rakstīšanai tika lietots akrofoniskais princips, tas ir, katra grafēma apzīmē skaņu, ar kuru sākas vārds, kas nosauc attēloto priekšmetu. Par prototipu ir hieroglifs vai tā ātrraksta forma. Zilbisko fonogrāfiju mēdz saukt arī par sillabisko fonogrāfiju. Zilbju raksts bija ēģiptiešu hieroglifi, šumeru ķīļu raksts, to izmantoja arī heti Mazāzijā, babilonieši, asīrieši, persieši, rietumsemīti, kā arī Krētā, Kiprā, senajā Indijā un senajā Ķīnā.
