Markss uzskata, ka materiālo labumu ražošanu nosaka sociālā dvēseliskā un politiskā attīstība. Kā pamatu sabiedrības eksistencei un attīstībai viņš min materiālos labumus un izmaiņas ražošanas sfērā, kā arī ražošanas spēku progresu. Viņš saka, ka ar ražošanas attīstību rodas jaunas sabiedriskas attiecības.
Politika un reliģija tiek pārvaldīta tā, it kā attiecības starp diviem sabiedrības slāņiem ir neparasti sarežģītas un pat pretrunīgas, taču ekonomika nav vienīgais noteicošais faktors.
Modernā buržuāzija ir rezultāts ilgam attīstības procesam, daudzu ražošanas un maiņas veida apvērsuma produkts, un tam, ka katrai buržuāzijas attīstības pakāpei līdztekus gājuši atbilstoši politiski sasniegumi. …
