Izmeklētāja un izmeklētāja tiešā priekšnieka pilnvaras
Jaunais Kriminālprocesa likums (KPL) nomainot Kriminālprocesa kodeksu (KPK) ieviesis būtiskas izmaiņas kriminālprocesa dalībnieku lokā. Izmaiņas notikušas gan izslēdzot vairākus procesa dalībniekus, gan paredzot jaunus procesa dalībniekus, mainīts dalībnieku statuss, kā arī ietverti jauni institūti. Atšķirībā no KPK, KPL ir izveidota nodaļa, kurā likumdevējs mēģinājis ietvert visas kriminālprocesā iesaistītās personas, kā arī ieviesta to klasifikācija. Kriminālprocesa dalībnieku klasifikācijā saskaņā ar KPL ietilpst: 1) amatpersonas, kuras veic procesu ( procesa virzītāji un KPL 26.panta 2.daļā minēto iestāžu amatpersonas), 2) personas, kuras īsteno aizstāvību, 3) cietušais un viņa pārstāvības realizētāji un 4) citas kriminālprocesā iesaistītās personas. Galvenā atšķirība no KPK, kur pastāvēja iedalījums procesa virzītājos, ieinteresētajos procesa dalībniekos un neieinteresētajos procesa dalībniekos ir tāda, ka KPL grupa „procesa virzītāji” ir iedalītā kā apakšgrupa amatpersonām, kuras veic procesu, tādējādi atrisinot līdz tam pastāvošo jautājumu – kā vērtēt tos procesa dalībniekus, kas nav procesa virzītāji, tomēr izpilda procesuālas darbības, piemēram, personas, kuras pilda atsevišķos uzdevumus1. Saskaņā ar KPL, visi, kas iesaistās procesā sakarā ar kādu procesuālu darbību veikšanu valsts vārdā, taču tajā brīdī nav procesa virzītāji, uzskatāmi par amatpersonām, kuras veic procesu. Procesa virzītājus no pārējām amatpersonām, kuras veic procesu, ļauj atšķirt to īpašais statuss attiecīgajā procesa brīdī. Tieši viņi ir tie, kas lemj par lietas kopējo virzību un ir tiesīgi pieņemt virzību noteicošus nolēmumus.…
