Lielās ekonomiskās un sociālās pārmaiņas, kas 19. gadsimta vidū risinājās Latvijas pilsētās un laukos, bija pamats uz kura izauga un veidojās nozīmīga tā laika sabiedriskā kustība – jaunlatviešu kustība un sākās strauja latviešu kultūras un literatūras attīstība.
Sabiedriski ekonomiskās pārmaiņas pēc dzimtbūšanas atcelšanas (Kurzemē – 1817.gadā, Vidzemē – 1819.gadā, Latgalē – 1861.gadā) rosināja izglitības un līdz ar to kultūras attīstību Latvijā. Sazarotāks kļuva pagastskolu un draudzes skolu tīkls laukos, vairak tika atvērtas arī pilsētas un apriņķa skolas. Trīs ziemas (no 15.oktobra līdz 15.aprīlim) pagastskolā, kur galvenais priekšmets bija ticības mācība, tad vēl lasīšana, rakstīšana, vienkāršākie jautājumi rēķināšanā un ģaogrāfijā,- tāda bija latviešu zemnieku bērnu lielākās daļas, īpaši kalpu bērnu izglītība. Par mācībām draudzes skolā, ja tās vēlējās turpināt arī vasaras mēnešos, bija jāmaksā, tādēļ tās bija pieejamas gandrīz vienīgi saimnieku bērniem. Te mācīja arī vācu valodu, kas bija obligāts priekšnoteikums tālākai izglitībai pilsētas vai apriņķa skolās.…
