Jebkuras lietas izskatīšanu sākotnēji veic kāds no trim “Mazajiem soliem”, un tikai, ja ir noticis pārkāpums pret kādu Konstitucionālo tiesību, lieta tiek uzdota visam tiesas sastāvam kā “Lielajam solam”.
Japānā Augstākās tiesas tiesnešus ieceļ Ministru kabinets, bet zemāko tiesu tiesnešu nominācija, tajā skaitā Reģionālo tiesu priekšsēdētāju amatam, ir Augstākās tiesas funkcija.
Kā savdabīgu īpašību ir jāatzīmē Japānai piedēvētās “pasaules konservatīvākās tiesas ”statuss . Šāds apgalvojums lielā mērā ir saistīts ar to, ka valdība ir spējīga ietekmēt tiesnešu amatā iecelšanas procesu, jo īpaši Augstākās tiesas tiesnešu gadījumā, kuri lielākoties amatā tiek iecelti mazāk kā 10 gadus pirms tiesneša pilvaru izbeigšanās vecuma sliekšņa, 70 gadu vecuma, sasniegšanas . Vērā ņemams ir arī apgalvojums, ka tiesnieši Japānas Augstākajā tiesā vienmēr tiek ievēlēti noteiktā skaitā no sekojošo profesiju vidus: seši tiesneši, četri līdz pieci juristi, divi birokrāti, no kuriem viens parasti ir diplomāts, viens vai divi prokurori un visbeidzot viens tiesību zinātnes profesors .
…
