Skolas mārketinga pretinieki noteikti teiktu - skola ir vērtība, ko nav iespējams pārdot, vēl piebilstot, ka skolām, iesaistoties tirgus cīņā, tās kļūst par neauglīgas konkurences upuriem, kur skolēnus sarīda citu pret citu, kur skolotājus vērtē pēc tiem rezultātiem, kādus uzrāda skolēni, un skolēnu sasniegumus nosaka diagnosticējošo testu, olimpiāžu un eksāmenu rezultāti.
Vai skolas mārketings ir tikai vienkārši “skolas pārdošana”, kādi ir ieguvumi un kādi varētu būt zaudējumi, ja skola izmanto mārketinga piedāvātās iespējas? To centāmies noskaidrot sarunā ar mārketinga speciālisti, Vidzemes augstskolas docenti Anitu SĀNI.
Kādas skolas direktore necik sen man teica, ka viņas vadītajai skolai nav nepieciešams ne mārketings, ne cita publiska izrādīšanās. Viņi skolā labi strādā un ar to arī pilnīgi pietiek. Kā jūs komentētu šo apgalvojumu? Vai te neslēpjas kāda pretruna?
Es teiktu – gan ir, gan nav. Arī komentēt varētu dažādi – gan no biznesa mārketinga, gan no personas mārketinga viedokļa.
Mārketinga pamatbūtība ir noskaidrot konkrētās cilvēku grupas (pircēju) vajadzības un vēlmes un atrast veidu, kā vislabāk apmierināt tās. No šīs definīcijas viedokļa raugoties, es nesaskatu nekādas ārišķības. Jo būtībā mēs runājam par abpusēju ieguvumu. …
