Raiņa luga „Uguns un nakts” ir spilgta simbolisko lugu pārstāve, kurai par pamatu ņemtas latviešu nacionālā varoņa Lāčplēša gaitas un tautā folklorizējusies cīņa ar Tumšo bruņinieku. Katram lugas personāžam ir sava simboliska nozīme, piemēram, Lāčplēsis – „tautas fiziskais spēks” – ir simbolisks tautas masu pārstāvis, savukārt Laimdota simbolizē tautas brīvību.
Viens no spilgtākajiem un pilnīgāk atklātajiem lugas personāžiem ir Spīdola – „vijīga, smalka čūskas meita”. Spīdola lugā simbolizē attīstību, kultūru, skaistumu, mākslu, zinātni, gara spēku un tautas apziņu.
Sākotnēji lugā Spīdola attēlota kā pašpārliecināta, neatkarīga, neatlaidīga un augstprātīga būtne, par ko liecina Spīdolas saruna ar Melno bruņinieku:
„Es emu brīva un pati sev. [..]”
un
„Es kustos pati,
Man klausa viss; jūs vāji bez manis; [..]
Es esmu skaistākā par visu,
Kas zemes virsū un zem zemes ellē.”
Šo savu sākotnējo pašpārliecinātību un neatlaidību Spīdola lielākoties neaudzē visas lugas gaitā. …
