Vārds „Bībele” griķu valodā nozīmē „grāmata”, bet patiesībā Bībele ir vairāku grāmatu kopums, tāda kā savdabīga bibliotēka. Pirmo pilno tulkojumu grieķu valodā sauca „Septuaginta”, bet vārds „Bībele” parādījās tikai latīņu tulkojumos, turklāt tas tika lietots daudzskaitlī: Biblia Sacra – Svētās grāmatas.
Dalījums Vecajā un Jaunajā Derībā un Apokrifos bija pazīstams jau sen. Apokrifi hronoloģiski apsteidz Jauno Derību. Šīs trīs atsevišķās daļas ievērojami atšķiras cita no citas un pastiprina visa kopuma neviendabību. Jaunā Derība, daudz īsāka par Veco, ir arī viengabalaināka. Krietni lielākā daļa no tās veltīta divām tēmām: Jēzus misijai, ciešanām un dievišķīgumam (četri evaņģēliji) un Pāvila misijai un mācībai (paša Pāvila vēstules un Apustuļu darbi). …
